Wild D Blogs

What we learned from 5 million books.

Posted in Viskas by wildd on novembris 13, 2011

Interesants TED video, daļēji saistīts ar to ar ko šobrīd nodarbojamies WebScience speceminārā, iesaku aizbrist arī uz http://books.google.com/ngrams un paskatīties n-gramu biežumus vēsturiskā skatījumā.

Tā nu tas ir.

Posted in Viskas by wildd on maijs 8, 2011

Viss kādreiz beidzas, diemžēl.

Darbs.

Posted in Viskas by wildd on marts 1, 2011

Ik pa laikam nonāku pie atziņas, ka produktīvās darba stundas, kurās patiešām reāli kodēju atrodoties darba vietā, dienas laikā, labākajā gadījumā ir apmēram puse no oficiālajām 8 darba stundām.

Kā man parasti sākas tipiska darba diena? Ierašanās darbā laikā no 9.00 – 9.15, principā, tas vairāk atkarīgs no automašīnu plūsmas uz Vanšu tilta un tā cik ilgi jāpavada sastrēgumos no rīta – ir dienas, kad tiltam var tikt pāri tajā pašā laikā 10 minūtēs, savukārt citreiz ceļā jāpavada pat 20 – 25 minūtes.

Ierodoties ofisā pirmā lieta ko izdaru – ieslēdzu datoru, tālāk dodos uzmeistarot rīta tējās tasi, kad tas ir izdarīts, un datorā atvērti visi nepieciešamie programmēšans rīki, dokumentācijas un paša pieraksti, tiek paveikts svarīgākais ik rīta darbs – jaunāko ziņu izlasīšana, jānoskaidro taču kurš šorīt ir pieķerts kukuļņemšanā vai kā citādāk apčakarējis valsti.. ātri tiek uzmesta acs vēl 2 – 3 blogiem, tiek izlasīts e-pasts, tiek ieiets draugos, ātri apskatīts LU kursabiedru spams skype čatā, kad nu tas ir izdarīts, strauji tuvojas pulkstenis 10.00

Parasti ap šo laiku nolemju uztaisīt vēl vienu tējas tasi un beidzot esmu patiešām nobriedis sākt kodēt. Viss jau būtu jauki un labi, ja tā vienkārši varētu sākt kodēt tālāk no vietas kur iepriekšējā dienā esmu apstājies, bet parasti paiet vēl 15 – 20 minūtes, līdz pārlasu savus pierakstus pie kādiem secinājumiem iepriekšējā dienā nonācu, no kuras vietas un kas būtu jāsāk kodēt, tiek vēl pāris reizes aplūkota dokumentācija un jau esošais kods, lai vispār sāktu iebraukt cik tad nu tālu biju ticis. Arī šajā posmā viss nenotiek tik gludi kā gribētos – tas kas iepriekšējā dienā piezīmēs uzrakstītais likās loģisks, nākamajā dienā var sākt likties galīgi neloģisks un nesaprotams – šajā vietā gan es ar katru dienu cenšos laboties, un ja zinu ka kaut kas iepriekšējā dienā tiek atstāts diezgan lielā pusratā, cenšos dienas beigās veltīt vismaz 5 minūtes, lai puslīdz detalizēti aprakstītu tā brīža situāciju, problēmas un risinājumus pie kādiem biju nonācis. Jo skaidrāk tas tiek aprakstīts, jo mazāk laika nepieciešams lai nākamajā dienā iebrauktu, kur tad nu biju apstājies.
Lai arī kā gribētos pēc šī posma doties strauji kodēšanas virzienā, kā likums, parādās konsultants ar nebeidzamajām ikdienas problēmām, kas atkal būs jārisina – skaidrošanās, pierakstu veikšana, programmas patestēšana un problēma atrisināšana – nu ko, pulkstenis rāda jau pāri 11.00. Jaunākie labojumi tiek nosūtīti konsultantam, un varu atgriezties pie augstāk minētā punkta, kad atkal jāatsvaidzina nedaudz atmiņa, par to, kas tad pamātā ir jāsāk darīt.

Wohoo! Kodēšana beidzot var sākties, un tā parasti paiet 30 – 90 saspringtas minūtes kodējot, līdz tiek nolemts, ka ir laiks ēst pusdienas, tās atkal aizņem, ne mazāk kā 30 minūtes, kuru laikā tiek pārlasītas jaunākās ziņas..

Kad tas ir izdarīts un tēja ir uzvārīta, var sākties nebeidzamais cikls, par problēmu un to risināšanas ideju atkārtošanu, un sākšanu kodēt, ar visu procesā ieiešanu, kodēšanai paliek 3-5 stundas, atkarībā no tā cik bieži konsultants ierodas ar citām sīkām ikdienas klientu problēmām.

Kāpēc šo visu sāku rakstīt. Ar lielu interesi noskatījos kādu TED video, un tajā pašā laikā izlasīju vienu Joel Spolsky rakstu par to, kas ietekmē cilvēka spējas strādāt. Ko lai saka – lai arī dažas no video pieminētajām problēmām šobrīdējā darba vietā man netraucē tik ļoti (menedžeris jeb manā gadījumā konsultants nerausta tik ļoti, izmantojam tajā pašā TED video pieminētos IM, kas patiešām palīdz ļoti koncentrēties darbam, attiecībā uz to, ka procesa vidū cilvēks netiek pārtraukts. Kaut vai tās pašas 30 – 60 sec ir rezervē, lai nobeigtu kādu kodējamo funkciju un iemestu kādu piezīmi par to, kur tad esmu palicis – šo es pat varētu salīdzināt ar situāciju – kas ir patīkamāk, ejot pa ielu tikt aplietam ar aukstu ūdens šalti vai pašam ieiet siltā dušā), savukārt sapulcēs kā tādās, mēs kā programmētāji tieši tiekam iesaistīti ne tik bieži, līdz ar to manā darba vietā, tās neko īpaši netraucē (lai gan godīgi sakot, tajās pašās retajās sapulcēs, parasti rodas sajūta, ka laiks ir lieki atsēdēts, jo no programmētāju viedokļa, nekas īpaši svarīgs netiek izklāstīts).

Vēl viena būtiska lieta, ko esmu novērojis attiecībā uz sevi, kas arī video ir pieminēts, cilvēkiem, parasti, daudz vieglāk ir strādāt vidē, kur viņus netraucē ārējie apstākļi – te nu es piekrītu par visiem simts procentiem, man personīgi, visproduktīvākais diennakts laiks un vieta kodēšanai ir nakts un mājas. Kāpēc? Tāpēc ka mājās cilvēks, manuprāt, jūtas viss komfortablāk – jebkurā brīdī varu aiziet uztaisīt tēju, vai paņemt kaut ko ēdamu no ledusskapja, varu apgulties gultā, lai uz brīdi paklausīties mūziku vai apkopotu domas. Savukārt nakti jau sen uzskatu par perfektāko diennakts laiku dažādu problēmu risināšanai jau no skolas laikiem – apkārtējas vides ietekme tuvinās gandrīz nullei – ārā ir tumšs, mājās ir tumšs – tas vien jau liek pazust no acīm visam liekajam, nevajadzīgajam. Otrkārt trokšņu līmenis ir gandrīz nekāds – mājinieki guļ, citi cilvēki guļ, neviens blakus dzīvokļos netrokšņo, neviens uz ielas netrokšņo, mašīnas praktiski nebraukā – ko lai saka, manuprāt, perfektākais diennakts laiks jebkādiem darbiem – vai tā būtu rasēšana, grāmatas lasīšana, matemātikas uzdevumu risināšana vai programmēšana.

Protams, lielākoties darba devēji nespēj samierināties ar domu, ka darbinieki neatrodas ofisā, kur tos ir iespējams visu laiku kontrolēt, uzmanīt un redzēt, vai cilvēks strādā vai nē. Lai gan jāsaka, ka labi gribot, cilvēks arī nosēžot darba vietā visu dienu, var neizdarīt necik. Diemžēl, lai arī dzīvojam ļoti attīstītā laikmetā, izskatās, ka lielākā daļa darba devēju nespēj samierināties ar domu, ka darbinieki iespējams, daudz vairāk spētu paveikt strādājot mājās, viņam komfortablos apstākļos, nekā sēžot mazā ofisa stūrī. Ir gan arī kāds neatsverams ieguvums – iespēja dažādiem darbiniekiem komunicēt savā starpā tagad un tūlīt, ātri pārrunājot jebkādas problēmas, kas rodas darba procesā, manuprāt, caur virtuālo vidi, tas ir ilgāks un sarežģītāks process.

Zemāk ievietoju arī linkus, kas rosināja padomāt par augstāk minētajām lietām. Iesaku arī noskatīties video un izlasīt rakstu.



http://www.ted.com/talks/jason_fried_why_work_doesn_t_happen_at_work.html

http://www.joelonsoftware.com/articles/fog0000000339.html

Don’t like social network

Posted in Viskas by wildd on janvāris 8, 2011

Šodien pa ilgiem laikiem (ņemot vērā ka 2010 gadā kopā noskatījos 4-6 filmas) noskatījos kādu filmu, nedaudz biju vīlies, pēc visiem aprakstiem internetā biju gaidījies kaut ko “lielāku, grandiozāku”, kaut ko tādu, kas pēc filmas noskatīšanās atstātu arī kādu pēcgaršu, taču Social Network man tādu neatstāja, nezinu varbūt kaut ko nesapratu, bet neko ģeniālu tur nesaskatīju. Principā jūtos nedaudz lieki pazaudējis laiku. Give back my fu*king 2 hours.

Vēl joprojām nevaru izlemt vai programmēšana ir tas ko vēlos darīt, it kā jau process pats par sevi liekas vienkāršs, elementārs un saprotams, kamēr darba kolēģi – nesaistīti ar programmēšanu, ieplēš acis šausmās skatoties uz kodu, neko nesaprotamu tur nesaskatu. Anyway, nepamet sajūta, ka nedaru to ko patiešām vēlos darīt – fotografēt. Lai arī viss laik vainu daļēji noveļu uz to, ka man jau nav nekādas profesionālas foto tehnikas, daļēji apzinos, ka arī bez tās var paveikt brīnumdarbus, tā varētu būt viena no manām jaunā gada apņemšanām – vairāk fotografēt, lai gan kā teicis kāds cilvēks, visas apņemšanās ir liels bullšīts. Tomēr apsolos šo pildīt, it īpaši kad laiks kļūs siltāks un patīkamāks.
Ko vēl – darbā nu jau pus logs ir aizsnidzis un ar bažām pārvietojos pa Rīgas ielā, ik pa brīdim pametot acis uz augšu vai tik kāda lāsteka nav uzsākusi savu lejupceļu līdz zemei, kā nekā pietiekami daudz lasīts par lāsteku upuriem.
Un pēdējā lieta – apsolos sev šogad paveikt kaut ko varenu, beidzot jāizdara tas ko jau sen domāju.

P.S. Ziemassvētkus pavadīju jauki ģimenes lokā, savukārt jaunais gads bija viens no labākajiem kopā ar Linu, Ievu un Sintiju.

Golden ratio & Fibonacci.

Posted in Viskas by wildd on Decembris 16, 2010

Bik aizrāvos lasot par šo visu stuffu. Nezinu gan cik daudz otrajā linkā ir pievilkts klāt, lai skaistāk izskatītos, bet pasaule ir interesanti uzbūvēta.

http://en.wikipedia.org/wiki/Golden_ratio
http://www.goldennumber.net/

Kļūstam vecāki.

Posted in Viskas by wildd on Oktobris 31, 2010

Piektdienas vakarā, brīdī, kad sēdēju mājās un jau biju samierinājies ar domu, ka neiešu ne uz Dzelzs Vilka koncertu, ne uz pasēdēšanu pie Renātes (bijusī klases audzinātāja), jo pēdējā dienā tomēr viss atcēlās, ap 18.30 pamanu, ka telefons sāk vibrēt un zvana Marta. Pacēlu un jau pēc mirkļa kļuvu krietni priecīgāks. Tika sarunāts, ka 20.00 13. janvāra ielā tiekas bijušie klasesbiedri. Pa ceļam satiku Rolandu, izrunājāmies par šo un to, aizbraukuši galā jau pēc brīža satikām arī Martu un Ilzi, vēl pēc laiciņa ieradās arī Artūrs. Domāts, darīts, izlemjam doties vakaru pavadīt folkklubā Ala, bet pirms tam pa ceļam nolemjam ieskriet šotos. Ejot uz šotiem sākām strīdēties par politiku, pasmējāmies vēlreiz par to ka Mika un Matīsa PPL vēlēšanās izgāzās, kaut kas izmeta, ka kļūstam veci, ja reiz sākam runāt par politiku, un tūlīt sarunu temats tika mainīs, tas labi. Pēc šotu apmeklējuma (kur starp citu biju pirmo reizi, labs iestādījums :D) satikām arī Oskaru un šī vakara komanda bija nokomplektēta. Alā patīkamas un sentimentālas sarunas, alus, mūzika. Krustu un šķērsu tika izrunātas katra pēdējā laika aktualitātes (darbs, mācības un privātā dzīve), pagremdējāmies arī vecās sarunās. Bija labi, patiešām labi. Vēlreiz novērtēju to, cik spēcīga un saliedēta klase mēs bijām un vēljoprojām esam, lai arī trešais gads, kopš katrs devies savā virzienā, kā nekā, lielākā daļa tomēr mācījās kopā 8 gadus. Daži pat 12. Ap pulksten diviem devāmies mājās. Tā kā nākamajā dienā mums ar Artūru bija jāierodas jaunajā ofisā stumdīt galdus, kas atrodas pretī K-Sunim, devāmies divatā ar Artūru uz viņa jauno dzīvokli Ziepniekkalnā.
Sestdienā bija sālsmaize Artūra jaunajā dzīvoklī. No rīta pamodušies, izdzēruši 2l kolas, devāmies iekārtot jauno ofisu. Kamēr kārtojām, Oskars mūs gaidot Ziepniekkalnā 2 stundas vazājās pa Prismu un kļuva arvien dusmīgāks un dusmīgāks :D Beigās ar Artūru atkratījāmies no darba un steidzāmies uz Ziepniekkalnu. Veikalā iepirkuši vīnu un uzkodas, devāmies pie Artūrs.. Lai arī biju nolēmis pēc pāris stundām doties uz mājām mācīties matemātisko loģiku, tomēr vakars solījās būt daudzsološs un tāds tas arī bija. Tika iztukšots daudz kas un sālsmaize nosvinēta godam, apspriesti lielāki un mazāki plāni, nu viss kā pienākas. Noklausīts un dziedāts līdzi tika gan PV, gan Pink Floyd. Lai arī neizdarīju daudz ko kas bija plānots attiecībā uz mācībām, daudz to nenožēloju, brīvdienas tika pavadītas godam.

Sigulda, rudens n stuff.

Posted in Viskas by wildd on Oktobris 25, 2010

Tā nu sanācis, ka sen neko nebiju rakstījis. Mācības, darbs un citas ikdienas lietas aizņem gandrīz visu brīvo laiku.
Pirms nedēļām divām stāvot pie GC rimīša kasēm un iepērkot šo un to pirms iešanas pie Agra, lai svinētu viņa dzimšanas dienu, iezvanās telefons un paceļot izdzirdu Oskara balsi – “Sveiks, kā iet? Brauksi rīt uz pirti Siguldā, Koļa ir atbraucis no Anglijas, viņam par godu pirti rīkojam. Nekas nav jāmaksā.” Ko tur daudz domāt – saku jā ar domu, ka nākamajā dienā pēc pirts ar Linu varēsim pabaudīt rudenīgo laiku Siguldā. Pagājušajā gadā tā arī nolažojām un neaizbraucām, šogad vismaz bija dubults iemesls būt Siguldā.
Jautri nosvinot Agra dzimšanas dienu (iemācoties jaunu drinking game), galva bija tāda kāda bija. Piektdienā pamodos un devos uz lekcijām, tālāk uz darbu. Sarunājām ar Linu, ka brauksim ar vilcienu 19.00. Es, protams, kā jau parasti visu daru pēdējā brīdi, no mājām izskrēju laukā ap 18.20. Stacijā ierados 19.02. Nākamais vilciens 21.00. Smagi lamājos uz Rīgas Satiksmi – tramvaja vadītāja pie katra zaļā apstājas, gaida kad iedegas sarkanais, tad atkal zaļais un tad tikai brauc tālāk – nu vienkārši WTF! Neko darīt, izmantojām laiku, lai iepirktos Origo rimītī, laiku pakavējām arī pasākumā, kas notika stacijas priekšā (Jep, tur pat kur vakar vienu gandrīz nolaida no kātiem).
21.00 iesēdāmies vilciena, īsti nezinot vai īstais un vai derēs biļetes – vilciens izskatījās pārāk ūberīgs, tādā tiešām nebiju braucis :D Vagonā krēsli pa diviem blakus (vienā virzienā vērsti divi un otrā divi), mīksti, bīdāmi un visādi citādi labi. Kopš kura laika mums ir tik ekselenti vilciena vagoni? :D
Aizkratījāmies līdz Siguldai salīdzinoši ātri, atbrauca vedējs, nokļuvām pirtī, labi pavadījām laiku, satikām vairākus sen neredzētus draugos. Bija forši. Nākamajā dienā visi kātojām 5km ar kājām līdz Turaidai – tur šķīrāmies – pārējie aizbrauca uz Rīgu, mēs ar Linu devāmies izstaigāt Turaidas pili, pils teritoriju un Dainu kalnu. Pēcāk takojām līdz Gultmaņalai pa meža taciņām. Tur satikām Justīni un Tomu. Kopā vēl pāris stundas pabaudījām Siguldas kalnus un mežus līdz satumsa piķa melna tumsa, nolēmām ka ir laiks doties atpakaļ uz mašīnu, lai apēstu Justīnes līdzpaņemtās maizītes un izcepto kūku (yeah, persiku kūka rocks :D). Stundas laikā bijām atpakaļ Rīgā.
Jāsaka ka viena no labāk pavadītajām sestdienām pēdējā laikā :)
Paveicās, ka arī konkrētajā sestdienā bijām aizbraukuši uz Siguldu – laiks bija saulains, silts un lapas, lai arī ne pārāk daudz, tomēr vēl karājās kokos. Daži bildītes.





Craps reizi 4 gados.

Posted in Viskas by wildd on Oktobris 2, 2010

“If voting could change anything, they’d make it illegal.”

Tomēr nenoturējos un aizgāju. :/

Martini ballīte, pēdējā pietura vasarā.

Posted in Viskas by wildd on Septembris 2, 2010

Pagājušo piektdien ar Linu, Ievu un Ievu bijām uz Martini ballīti. Dabūju stilīgas, melnas saulesbrilles ar rozā stikliem. Yeah. Arī kokteiļi bija daudz, pat ļoti daudz, liekas ka visa vakara gaitā izdzēru kādus 12-15. Crazy. Vienīgi žēl, ka nezinu kur dabūt bildes ar to kā pozējam pie Martini ballītes fona, bija jautri.

Bik žēl, ka ar šo pasākumu principā sajutu to, ka vasara nu ir galā – vakari un naktis kļūst aukstas, un strauji tuvojas dzestri košais rudens. Šorti jāiebāž dziļāk skapī, līdz nākamajai vasarai.
Nu kāpēc mums tās vasaras ir tik fakin sasodīti īsas – kad tu beidzot tā īsti pēc sesijas sāc iejusties vasarā ar pludmali, ballītem, festivāliem, siltiem vakariem vasaras kafejnīcā mierīgi baudot aliņu un citām izklaidēm, nepaiet, ne divi nemanāmi mēneši, un viss atkal ir beidzies till next summer, eh :D

P.S. Apsveicu visus, kam mācības sākās 1. septembrī, labi ka man tikai 7. sept.

Makšķerēšana un Kronvalda parks.

Posted in Viskas by wildd on augusts 19, 2010

Vakar no rīta ar Mārtiņu, Kasparu un Jāni devāmies šīs vasaras pirmajā, un drošvien pēdējā makšķerēšanas izbraucienā. Sarunāts, ka Jānis pie Mārtiņa būs 5:00, bet tā kā aizgulējās, tad pie manis šie ieradās tikai ap 5:30.. Kamēr šamējos gaidīju, sataisīju sev līdzi dažas salāmī desmaizītes un karstu tēju termosā.
Nokāpu lejā un devāmies ceļā – mērķis – Varkaļu kanāls :D Pa ceļam pirms Babītes mūs apturēja ceļu policija, laikam izskatījāmies aizdomīgi tādā rīta agrumā, bet trubiņā Jānim tā arī nelika pūst (laikam tāpēc, ka atverot logu nekāda alkohola smaka nebija) :( :D
Nokļuvuši galamērķī, sagatavojām makšķeres un sākām copēt, laiks bija samērā patīkams, taču ap 8:00 sāka baigi gāzt, tā 30min nogaidījām, izskatījās ka lietus tikai pieņemas spēkā un tik drīz nebeigsies, tā kā arī nekas neķērās, nolēmām braukt mājās. Noķerto zivju skaits – 1 šprote Mārtiņam :D
Beigu galā aizbraucām pie Mārtiņa un noskatījāmies Kick-ass ;D

Diena gan tā nebeidzās – vakara pusē ar Linu un Ievu gribējām aiziet uz Dzelzs Vilka koncertu āra kafejnīcā, tur pie frančiem, tomēr bijām sajaukuši datumus, šovakar nekas interesants tur nenotika.. Aizgājām līdz gc, kur rimi nopirkām čipsus, kefīru, cepumus un trijatā devāmies uz Kronvalda parku pie kanāla, lai pāris stundas padiskutētu par intīmiem un ne tik intīmiem jautājumiem. Vakars bija izdevies :)