Darbs.

Ik pa laikam nonāku pie atziņas, ka produktīvās darba stundas, kurās patiešām reāli kodēju atrodoties darba vietā, dienas laikā, labākajā gadījumā ir apmēram puse no oficiālajām 8 darba stundām.

Kā man parasti sākas tipiska darba diena? Ierašanās darbā laikā no 9.00 – 9.15, principā, tas vairāk atkarīgs no automašīnu plūsmas uz Vanšu tilta un tā cik ilgi jāpavada sastrēgumos no rīta – ir dienas, kad tiltam var tikt pāri tajā pašā laikā 10 minūtēs, savukārt citreiz ceļā jāpavada pat 20 – 25 minūtes.

Ierodoties ofisā pirmā lieta ko izdaru – ieslēdzu datoru, tālāk dodos uzmeistarot rīta tējās tasi, kad tas ir izdarīts, un datorā atvērti visi nepieciešamie programmēšans rīki, dokumentācijas un paša pieraksti, tiek paveikts svarīgākais ik rīta darbs – jaunāko ziņu izlasīšana, jānoskaidro taču kurš šorīt ir pieķerts kukuļņemšanā vai kā citādāk apčakarējis valsti.. ātri tiek uzmesta acs vēl 2 – 3 blogiem, tiek izlasīts e-pasts, tiek ieiets draugos, ātri apskatīts LU kursabiedru spams skype čatā, kad nu tas ir izdarīts, strauji tuvojas pulkstenis 10.00

Parasti ap šo laiku nolemju uztaisīt vēl vienu tējas tasi un beidzot esmu patiešām nobriedis sākt kodēt. Viss jau būtu jauki un labi, ja tā vienkārši varētu sākt kodēt tālāk no vietas kur iepriekšējā dienā esmu apstājies, bet parasti paiet vēl 15 – 20 minūtes, līdz pārlasu savus pierakstus pie kādiem secinājumiem iepriekšējā dienā nonācu, no kuras vietas un kas būtu jāsāk kodēt, tiek vēl pāris reizes aplūkota dokumentācija un jau esošais kods, lai vispār sāktu iebraukt cik tad nu tālu biju ticis. Arī šajā posmā viss nenotiek tik gludi kā gribētos – tas kas iepriekšējā dienā piezīmēs uzrakstītais likās loģisks, nākamajā dienā var sākt likties galīgi neloģisks un nesaprotams – šajā vietā gan es ar katru dienu cenšos laboties, un ja zinu ka kaut kas iepriekšējā dienā tiek atstāts diezgan lielā pusratā, cenšos dienas beigās veltīt vismaz 5 minūtes, lai puslīdz detalizēti aprakstītu tā brīža situāciju, problēmas un risinājumus pie kādiem biju nonācis. Jo skaidrāk tas tiek aprakstīts, jo mazāk laika nepieciešams lai nākamajā dienā iebrauktu, kur tad nu biju apstājies.
Lai arī kā gribētos pēc šī posma doties strauji kodēšanas virzienā, kā likums, parādās konsultants ar nebeidzamajām ikdienas problēmām, kas atkal būs jārisina – skaidrošanās, pierakstu veikšana, programmas patestēšana un problēma atrisināšana – nu ko, pulkstenis rāda jau pāri 11.00. Jaunākie labojumi tiek nosūtīti konsultantam, un varu atgriezties pie augstāk minētā punkta, kad atkal jāatsvaidzina nedaudz atmiņa, par to, kas tad pamātā ir jāsāk darīt.

Wohoo! Kodēšana beidzot var sākties, un tā parasti paiet 30 – 90 saspringtas minūtes kodējot, līdz tiek nolemts, ka ir laiks ēst pusdienas, tās atkal aizņem, ne mazāk kā 30 minūtes, kuru laikā tiek pārlasītas jaunākās ziņas..

Kad tas ir izdarīts un tēja ir uzvārīta, var sākties nebeidzamais cikls, par problēmu un to risināšanas ideju atkārtošanu, un sākšanu kodēt, ar visu procesā ieiešanu, kodēšanai paliek 3-5 stundas, atkarībā no tā cik bieži konsultants ierodas ar citām sīkām ikdienas klientu problēmām.

Kāpēc šo visu sāku rakstīt. Ar lielu interesi noskatījos kādu TED video, un tajā pašā laikā izlasīju vienu Joel Spolsky rakstu par to, kas ietekmē cilvēka spējas strādāt. Ko lai saka – lai arī dažas no video pieminētajām problēmām šobrīdējā darba vietā man netraucē tik ļoti (menedžeris jeb manā gadījumā konsultants nerausta tik ļoti, izmantojam tajā pašā TED video pieminētos IM, kas patiešām palīdz ļoti koncentrēties darbam, attiecībā uz to, ka procesa vidū cilvēks netiek pārtraukts. Kaut vai tās pašas 30 – 60 sec ir rezervē, lai nobeigtu kādu kodējamo funkciju un iemestu kādu piezīmi par to, kur tad esmu palicis – šo es pat varētu salīdzināt ar situāciju – kas ir patīkamāk, ejot pa ielu tikt aplietam ar aukstu ūdens šalti vai pašam ieiet siltā dušā), savukārt sapulcēs kā tādās, mēs kā programmētāji tieši tiekam iesaistīti ne tik bieži, līdz ar to manā darba vietā, tās neko īpaši netraucē (lai gan godīgi sakot, tajās pašās retajās sapulcēs, parasti rodas sajūta, ka laiks ir lieki atsēdēts, jo no programmētāju viedokļa, nekas īpaši svarīgs netiek izklāstīts).

Vēl viena būtiska lieta, ko esmu novērojis attiecībā uz sevi, kas arī video ir pieminēts, cilvēkiem, parasti, daudz vieglāk ir strādāt vidē, kur viņus netraucē ārējie apstākļi – te nu es piekrītu par visiem simts procentiem, man personīgi, visproduktīvākais diennakts laiks un vieta kodēšanai ir nakts un mājas. Kāpēc? Tāpēc ka mājās cilvēks, manuprāt, jūtas viss komfortablāk – jebkurā brīdī varu aiziet uztaisīt tēju, vai paņemt kaut ko ēdamu no ledusskapja, varu apgulties gultā, lai uz brīdi paklausīties mūziku vai apkopotu domas. Savukārt nakti jau sen uzskatu par perfektāko diennakts laiku dažādu problēmu risināšanai jau no skolas laikiem – apkārtējas vides ietekme tuvinās gandrīz nullei – ārā ir tumšs, mājās ir tumšs – tas vien jau liek pazust no acīm visam liekajam, nevajadzīgajam. Otrkārt trokšņu līmenis ir gandrīz nekāds – mājinieki guļ, citi cilvēki guļ, neviens blakus dzīvokļos netrokšņo, neviens uz ielas netrokšņo, mašīnas praktiski nebraukā – ko lai saka, manuprāt, perfektākais diennakts laiks jebkādiem darbiem – vai tā būtu rasēšana, grāmatas lasīšana, matemātikas uzdevumu risināšana vai programmēšana.

Protams, lielākoties darba devēji nespēj samierināties ar domu, ka darbinieki neatrodas ofisā, kur tos ir iespējams visu laiku kontrolēt, uzmanīt un redzēt, vai cilvēks strādā vai nē. Lai gan jāsaka, ka labi gribot, cilvēks arī nosēžot darba vietā visu dienu, var neizdarīt necik. Diemžēl, lai arī dzīvojam ļoti attīstītā laikmetā, izskatās, ka lielākā daļa darba devēju nespēj samierināties ar domu, ka darbinieki iespējams, daudz vairāk spētu paveikt strādājot mājās, viņam komfortablos apstākļos, nekā sēžot mazā ofisa stūrī. Ir gan arī kāds neatsverams ieguvums – iespēja dažādiem darbiniekiem komunicēt savā starpā tagad un tūlīt, ātri pārrunājot jebkādas problēmas, kas rodas darba procesā, manuprāt, caur virtuālo vidi, tas ir ilgāks un sarežģītāks process.

Zemāk ievietoju arī linkus, kas rosināja padomāt par augstāk minētajām lietām. Iesaku arī noskatīties video un izlasīt rakstu.

http://www.ted.com/talks/jason_fried_why_work_doesn_t_happen_at_work.html

http://www.joelonsoftware.com/articles/fog0000000339.html