Sigulda, rudens n stuff.

Tā nu sanācis, ka sen neko nebiju rakstījis. Mācības, darbs un citas ikdienas lietas aizņem gandrīz visu brīvo laiku.
Pirms nedēļām divām stāvot pie GC rimīša kasēm un iepērkot šo un to pirms iešanas pie Agra, lai svinētu viņa dzimšanas dienu, iezvanās telefons un paceļot izdzirdu Oskara balsi – “Sveiks, kā iet? Brauksi rīt uz pirti Siguldā, Koļa ir atbraucis no Anglijas, viņam par godu pirti rīkojam. Nekas nav jāmaksā.” Ko tur daudz domāt – saku jā ar domu, ka nākamajā dienā pēc pirts ar Linu varēsim pabaudīt rudenīgo laiku Siguldā. Pagājušajā gadā tā arī nolažojām un neaizbraucām, šogad vismaz bija dubults iemesls būt Siguldā.
Jautri nosvinot Agra dzimšanas dienu (iemācoties jaunu drinking game), galva bija tāda kāda bija. Piektdienā pamodos un devos uz lekcijām, tālāk uz darbu. Sarunājām ar Linu, ka brauksim ar vilcienu 19.00. Es, protams, kā jau parasti visu daru pēdējā brīdi, no mājām izskrēju laukā ap 18.20. Stacijā ierados 19.02. Nākamais vilciens 21.00. Smagi lamājos uz Rīgas Satiksmi – tramvaja vadītāja pie katra zaļā apstājas, gaida kad iedegas sarkanais, tad atkal zaļais un tad tikai brauc tālāk – nu vienkārši WTF! Neko darīt, izmantojām laiku, lai iepirktos Origo rimītī, laiku pakavējām arī pasākumā, kas notika stacijas priekšā (Jep, tur pat kur vakar vienu gandrīz nolaida no kātiem).
21.00 iesēdāmies vilciena, īsti nezinot vai īstais un vai derēs biļetes – vilciens izskatījās pārāk ūberīgs, tādā tiešām nebiju braucis :D Vagonā krēsli pa diviem blakus (vienā virzienā vērsti divi un otrā divi), mīksti, bīdāmi un visādi citādi labi. Kopš kura laika mums ir tik ekselenti vilciena vagoni? :D
Aizkratījāmies līdz Siguldai salīdzinoši ātri, atbrauca vedējs, nokļuvām pirtī, labi pavadījām laiku, satikām vairākus sen neredzētus draugos. Bija forši. Nākamajā dienā visi kātojām 5km ar kājām līdz Turaidai – tur šķīrāmies – pārējie aizbrauca uz Rīgu, mēs ar Linu devāmies izstaigāt Turaidas pili, pils teritoriju un Dainu kalnu. Pēcāk takojām līdz Gultmaņalai pa meža taciņām. Tur satikām Justīni un Tomu. Kopā vēl pāris stundas pabaudījām Siguldas kalnus un mežus līdz satumsa piķa melna tumsa, nolēmām ka ir laiks doties atpakaļ uz mašīnu, lai apēstu Justīnes līdzpaņemtās maizītes un izcepto kūku (yeah, persiku kūka rocks :D). Stundas laikā bijām atpakaļ Rīgā.
Jāsaka ka viena no labāk pavadītajām sestdienām pēdējā laikā :)
Paveicās, ka arī konkrētajā sestdienā bijām aizbraukuši uz Siguldu – laiks bija saulains, silts un lapas, lai arī ne pārāk daudz, tomēr vēl karājās kokos. Daži bildītes.